Latvijas nedzirdīgo kopienas vēstures avotos rodams fakts, ka pirmā Nedzirdīgo diena Latvijā atzīmēta jau 1936. gada 31. maijā.

To noorganizēja Vidzemes Kurlmēmo biedrība Valmieras Kurlmēmo skolā pēc nedzirdīgā sabiedriskā darbinieka Reinharda Bērziņa iniciatīvas. Toreiz Nedzirdīgo diena oficiāli nebija atzīta ne Latvijā, ne pasaulē. Pirmais Pasaules nedzirdīgo kongress notika 1951. gadā Romā, un tajā nolēma visas nedzirdīgo organizācijas apvienot Pasaules nedzirdīgo federācijā (WFD)  un atzīmēt šo dienu katru gadu septembra pēdējā svētdienā. Pasākumi iesākās Jāņa sētas pagalmā – tos pirmo reizi sarīkoja brīvā dabā ar pašdarbniekiem no visām Latvijas malām. Pēc tam sekoja Vērmaņdārzs, Latviešu biedrības nams, Kongresu nams, pašu Elvīras ielas pagalms, Dzintaru koncertzāle un nu jau vairākas reizes arī “Rītausmā”. Koncertā iekļautas melodeklamācijas, tautas dejas, drāmas uzvedumi, estrādes dejas, poēzijas, deju un kustību uzvedumi, humoristiski skeči, pantomīmas, izrādes.

 

(Foto skatīt galerijā)